“Lai nāk Tava valstība…”

(Svētruna adventistu Valmieras draudzē 2011.03.19. Saīsināta.)

Ziemassvētku vakarā kāds ceļinieks ar sievu pārdomāja aizvadītajā gadā paveikto.

Vakariņojot kādā Pireneju ciemata vienīgajā restorānā, vīrs sāka žēloties par kādu darbu, kas netika paveikts kā iecerēts. Sieva tikmēr uzmanīgi vēroja restorānā uzstādīto Ziemassvētku eglīti. Vīrs, nodomājis, ka sievu saruna vairs neinteresē, mainīja tematu.

– Cik skaisti mirdz eglīte, vai ne?

– Tas tiesa, — sieva atbildēja. — Bet, ja tu labi ieskatīsies, starp šīm daudzajām spožajām spuldzītēm viena ir izdegusi. Manuprāt, atskatīdamies uz pagājušo gadu, tu redzi tikai šo vienu izdegušo lampiņu, bet neredzi desmitiem citu, kas dāsni dāvā savu svētīgo gaismu.

Kā ir ar mums? Uz ko mēs koncentrējamies savā dzīvē? Kas vienmēr ir mūsu acu priekšā?

Šajā kontekstā aplūkosim Kristus parauglūgšanas otro teikumu, kur ir divi lūgumi: “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.”

No Paradīzes uz Jauno zemi. Gleznojums uz audekla adventistu Orebro baznīcā (Zviedrija)

Kas ir Dieva valstība?
Dzirdot par lūgšanu pēc Dieva valstības, pirmais jautājums mums droši vien būs — Kas ir Dieva valstība? Lūkas 8:10 Jēzus mācekļiem saka: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus.” Vai esam kādreiz pētījuši šo tēmu?

Lūkas ev. 8., 9., 10. nodaļā aprakstīti notikumi īsi pirms Kristus krustā sišanas. 8. nodaļā Jēzus apstaigā vietējos Galilejas ciemus un pilsētas, dziedinot slimos, mācot un sludinot Dieva valstību. (1. un 10. p.). 9. nodaļā Jēzus izsūta 12 mācekļus sludināt Dieva valstību un dziedināt. (2. p.). 10. nodaļā Jēzus izsūta 70 mācekļus, dodot tiem varu izdzīt ļaunos garus, dziedināt un pasludināt Dieva valstību.

Šeit vērojama progresija — vispirms Jēzus viens pats, tad 12 mācekļi, tad 70 mācekļi. Skaitlis 12 ir simbolisks skaitlis — tas simbolizē 12 Israēla ciltis, tas simbolizē jaunu Israēlu. Arī skaitlis 70 ir simbolisks skaitlis — tas atgādina notikumus Mozus dienās, kad Dievs izraudzīja 70 vecajus un deva tiem savu Garu Israēla vadīšanai uz Apsolīto zemi (4. Mozus 11:16,25). Šis skaitlis ir arī visu tā laika zināmo tautu skaits (1. Mozus 10:2–31). Ar to Lūka norāda gan uz Jēzu kā uz jaunu Mozu, gan uz priekšā stāvošo vispasaules misiju, lai vestu visas tautas uz Dieva valstību. Jēzus dod mācekļiem savu autoritāti dziedināšanā un liecināšanā par Dieva valstību.

Tad Lūkas evaņģēlija 10. nodaļā seko stāsts par labo samarieti, kurā Jēzus atklāj saviem klausītājiem, ka Dieva valstībā ir vieta arī tiem kaimiņiem, ar kuriem viņi nespēj sadzīvot. Šis stāsts skaidro to, ko nozīmē būt patiesam israēlietim, kas gaida Dieva valstību. (Savulaik amerikāņu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka Bībele aicināja mūs aizlūgt par mūsu kaimiņiem un arī ienaidniekiem, jo vairumā gadījumu tie ir vieni un tie paši ļaudis.)

Lasot šīs trīs Lūkas evaņģēlija nodaļas, redzam, ka Jēzum vissvarīgākā lieta bija Dieva valstība. Šodien mēs draudzē maz dzirdam par to. Kāpēc tā? Vai tas, kas Jēzum bija tik nozīmīgs un svarīgs, mums nav svarīgs? Kas ir mūsu uzmanības centrā?

Vai lūgšana pēc Dieva valstības ir ilgas par Dieva valstības nodibināšanos nākotnē? Diezin vai, jo Jēzus pats mācīja, ka līdz ar Viņa kalpošanu Dieva valstība ir ienākusi mūsu šodienas dzīvē:

“Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, — jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūkas 17:20-21)

Tāpēc var teikt, ka Dieva valstība nav vieta, kur mēs nonākam pēc nāves. Lūgšanai pēc Dieva valstības ir gan tagadnes, gan nākotnes perspektīva.

Ja Dieva valstība ir klātesoša jau šodien, tad varbūt tā ir Dieva garīgā valstība mūsu domās un sirdī? Ja uzmanīgi lasām tekstu, tad jāsecina, ka arī tā nav — mēs tiekam aicināti lūgt, lai Dieva valstība nāk no debesīm uz šīs zemes, tātad, tā ietver arī Dieva radīto fizisko pasauli.

Debesis un zeme ir kā divas sfēras, kas sākumā bija vienotas, bet pēc cilvēku grēkā krišanas, ir šķirtas. Tagad debesis ir Dieva sfēra un zeme ir cilvēku sfēra. Debesis ir vieta, kur Dieva prāts tiek īstenots. Dieva plāns un mērķis ir atkal apvienot šīs abas sfēras.

Kam domāta Dieva valstība?
Jēzus savu kalpošanu bieži vien skaidroja līdzībās. Viņš piedalījās daudzās viesībās ar tolaik ticīgiem ļaudīm nepieņemamiem galda biedriem, kā rezultātā iemantoja vienu otru iesauku (Mat. 11:19; Lūk. 7:34), tāpēc Viņš stāstīja līdzību par labo samarieti. Šis stāsts norāda uz to, ka Dievs pieņem ikvienu grēcinieku un Dieva valstībā mēs satiksimies ar visnegaidītākajiem cilvēkiem.

Stāsts par pazudušo dēlu (Lūk. 15:1-2, 11-32) ir ne tikai skaists Dieva mīlestības attēlojums, bet pašreiz notiekošās situācijas raksturojums. Israēls Jēzus vadībā beidzot patiesi atgriežas no Bābeles gūsta, bet ne visi par to priecājas.

Tāpat stāsts par sējēju nav tikai skaista aina par to, kā cilvēki pieņem Dieva Vārdu, bet aina par atgriešanos no Bābeles gūsta Apsolītajā zemē. Kam bija ausis, tie saklausīja šajos vārdos Dieva apsolīto Israēla atjaunošanu un jaunas derības slēgšanu. (Jes. 55:10-11; 6:9,13.)

Arī Jānis Kristītājs nepamodās kādu rītu un neizdomāja — sākšu visus grēkus nožēlojošos mērkt ūdenī. Nē, kad Jānis uzsāka savu kalpošanu, ikviens ebrejs ūdens kristībās saskatīja jaunas Iziešanas (gr. Exodos) simbolu.

Lasot šīs Jēzus līdzības, mēs parasti domājam par to, kā pastāstīt par Jēzus mīlestību mūsu paziņām un kaimiņiem. Bet raugoties šo stāstu sākotnējā kontekstā, pareizāk būtu nevis burtiski atkārtot šos stāstus, bet rīkoties tā, ka apkārtējā sabiedrība mums uzdotu jautājumus — kāpēc jūs tā dariet, uz ko mēs varētu atbildēt: “Reiz kādas firmas īpašnieks nolēma paplašināt savas rūpnīcas produkcijas klāstu. Viņš pieaicināja vislabākos padomdevējus, kādus vien savā valstī varēja atrast, un visi ķērās pie darba. Kad firmas vadītājs bija aplūkojis izstrādātos projektus …” — tālāk turpiniet stāstu paši! 🙂

Kā īstenot Dieva valstību dzīvē?
Tas, ko izdarīja Jēzus, ir vienreizējs notikums pasaules vēsturē, un tas vairs nav jāatkārto. Mūsu uzdevums ir nevis atkārtot to pašu, ko Jēzus darīja, jo to mēs nespējam, pat ja gribētu, bet īstenot Viņa norādījumus dzīvē.

Jūs variet pielīdzināt Jēzu zinātniekam vai ārstam, kas izgudrojis jaunas zāles pret kādu slimību. Jums tās vairs nav jāizgudro atkal un atkal. Jums tās ir jāizmanto savā ārsta praksē. Jūs satiekaties ar cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, un jūs izrakstiem viņiem Lielā Ārsta zāles.

Jūs variet pielīdzināt Jēzu komponistam, kas uzrakstījis visskaistāko simfoniju vai oratoriju. Jūsu uzdevums ir, godbijīgi pret tās autoru, atskaņot šo simfoniju uz pasaules skaņu jūkļa fona. Dieva valstība nāk caur Jēzu pie ikkatra cilvēka, bet tā aptvers visu pasauli tad, kad pasaule tiks dziedināta, kad visa pasaule iesaistīties jaunā dziesmā.

Lūgt šo lūgšanu nozīmē raudzīties uz šo pasauli ar divējādu skatījumu vienlaicīgi. No vienas puses raudzīties pāri uz to godības pilno dienu, kad Dievs visu radīs jaunu, kad Viņš “pārradīs Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai” (Jes. 65:18), bet no otras puses būt līdzi pasaulei tās sāpēs un ciešanās kā labajam ganam vai lielajam ārstam — šajās dienās mēs īpaši pieminam savās lūgšanās Japānas iedzīvotājus, kurus skārusi 8,9 balles stipra zemestrīce — visstiprākā zemestrīce, kādu Japāna piedzīvojusi, kopš tur reģistrē zemestrīču spēku.

Kā zināt Dieva prātu?
Trešais lūgums parauglūgšanā ir par Dieva prāta jeb Viņa gribas piepildīšanos. Runa ir par Rakstos atklāto Dieva prātu jeb gribu: “Pārbaudiet, kas Tam Kungam patīkams”, “Centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts” (Efez. 5:10,17). “Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi — pildīt visus šīs bauslības vārdus.” (5. Mozus 29:29) Tas ietver tādu uzvedību, kāda ir atklāta Rakstos un kāda Dievam patīk. Vēl skaidrāk tas pateikts vēstulē kolosiešiem:

“Mēs […] pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu.” (Kol. 1:9)

Kāds tad ir rezultāts Dieva gribas izpratnei? Par to runā nākamie panti:

“Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem, un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā.” (Kol. 1:10–12)

Jēzus aicina lūgt ticīgos, lai Dieva griba, kas tiek īstenota Debesīs, tiek īstenota arī uz zemes, tas ir — vispirms mācekļu dzīvē, tad draudzes dzīvē un tad visā tālākajā apkārtnē. Šī lūgšana ir kā pretinde izplatītajai idejai par aizbēgšanu no šīs pasaules un platoniskām debesīm. Lūdzot pēc Dieva valstības, mēs izvēlamies paklausīt Kristum visās lietās, lai saņēmuši no Viņa dziedināšanu, spētu to piedāvāt citiem.

Valstības izpausmes
Kad mēs domājam par Dieva valstību, kā mēs to iztēlojamies? Varbūt var palīdzēt jautājums: kā izskatītos pasākums draudzē, dziesmu dievkalpojums, kalpošana maznodrošinātiem, — ja Dievs būtu vadītājs?

Kā Dieva valstība atklājas šodien? Tā atklājas mūsu savstarpējās attiecībās, mūsu kalpošanā sabiedrībai, nesot cerību un iedrošinājumu.

Es zinu, ka daudzi no jums ir iesaistījušies kalpošanā Zilākalnā un arī tepat Valmierā zupas virtuvē. Brāļi un māsas Rūjienas draudzē palīdz kādam politiskajam bēglim no Kotdivuāras. Šī kalpošana palīdz likteņa piemeklētajiem atkal atgūt cilvēka stāvokli. Tā atjauno un apliecina Dieva līdzības atspulgu mūsos. Tie visi ir Dieva valstības asni un ziedi. Domāsim par daudzajām iespējām, kā Dieva valstība var atklāties mūsu vidū!

Un tā — uz ko mēs koncentrējamies savā dzīvē? Kas vienmēr ir mūsu acu priekšā? Vai atceraties stāstu par ceļinieku, kas atskatoties uz iepriekšējo gadu, neredzēja neko citu kā vienīgi vienu nepadarīto lietu? Jēzus mūs aicina koncentrēties uz Viņa valstību. Vai Dieva valstība un Viņa taisnība ir mūsu dzīves vīzijas centrā?

Cilvēki bez konkrēta mērķa, konkrētas vīzijas, ir kā kuģis bez kompasa. Bez vīzijas ļaudis cenšas kaut ko darīt, cenšas būt nodarbināti. Viņi darbojas, “taisa” baznīcu, bet bez skaidra mērķa un virziena ātri novirzās no galvenā ceļa. Rezultātā cilvēki ātri nogurst, sadeg. Draudzē var būt daudz dažādu aktivitāšu, bet nav garīgās kustības uz priekšu.

Tāpēc lūgsim Dievu, lai Viņš paceļ mūsu skatu pāri pār ikdienas vajadzībām uz Viņa valstību. Viņa Dēls ir apsolījis, ka tad Dievs pārējās lietas piemetīs. Acīm redzot Jēzus skatījumā Dieva valstība ir svarīgāka par maizes kumosu un siltu jaku. Lai Dievs palīdz mums to saskatīt un nolikt pareizi prioritātes. Lai palīdz arī mums kā draudzei redzēt mērķi, uz ko mums jāiet, kad lūdzam: “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Āmen.