Par Kristus otro nākšanu, 1. daļa

Mateja evaņģēlijā ir stāstīts par to, kā Jēzus pēdējo reizi atstāj Templi. Iepriekš (Mt. 23:38) viņš bija teicis jūdu vadītājiem, ka viņu nams tiks izpostīts. Un vēlāk (Mt. 24:2) Viņš šokēja mācekļus, stāstot vistiešākā veidā, ka Jeruzalemes krāšņais Templis, Dieva klātbūtnes simbols un viens no tā laika arhitektūras brīnumiem, tiks pilnīgi izpostīts. Kad mācekļi dzirdēja, ka Templis tiks izpostīts, viņi domāja, ka Jēzus runā par pasaules galu, ka tas būs Viņa otrās atnākšanas brīdis. Viņi nespēja iedomāties, ka pasaule var pastāvēt bez viņu tautas lepnuma—Tempļa. Templis taču bija viņu zemes eksistences centrs! Un mācekļi, gribot izprast to, uzdeva trīs jautājumus:

1. Kad Templis tiks izpostīts?
2. Kāda būs Viņa atnākšanas zīme?
3. Kāda būs gala laika zīme?

Kā redzam no teksta, Jēzus tiešā veidā neatbild uz viņu jautājumiem, vismaz ne saskaņā ar viņu izpratni. Viņš būtībā sniedz ļoti sarežģītu atbildi, kurā saliek kopā divus lielus notikumus un to zīmes tādā pakāpē, ka grūti atdalīt vienu no otra—Tempļa izpostīšanu un Viņa otro atnākšanu.

Un tomēr te ir liela gudrība. Jēzus necenšas viņiem stāstīt, kad pienāks gals. Jo viņš savus sekotājus aicina pastāvīgi būt gataviem šai atnākšanai. Nolūks tam visam kļūst skaidrāks, kad lasām 24. nodaļas beigu daļu un 25. nodaļu.

Mateja ev. 24. nodaļas sākumā lasām, ka mācekļi grib noskaidrot Viņa atnākšanas zīmi. Viņi gribēja zināt zīmi, kas vēstītu, kad Jeruzāleme tiks izpostīta, un līdz ar to būs pasaules gals un Kristus otrā antākšana (24:3). Tālāk lasām garu beigu laika zīmju sarakstu (sākot ar Mt. 24:5). Tur Jēzus runā par viltus kristiem, kariem, kara sākšanas iespējām, par to, kā viena tauta celsies pret otru tautu, ka nāks slimības, būs bads un zemestrīces (24:5-8). Un tomēr, kā redzam, šīs zīmes nedod precīzu informāciju par gala laiku. Jo, kā jūs ziniet, vienmēr ir bijuši viltus kristi, zemestrīces, bads, nelaimes un kari. Mēs nedrīkstam palaist garām to, kas teikts 6. un 8. pantā. 6. pants saka, lai šīs zīmes mūs nesatrauc: “jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.” Citiem vārdiem, tās ir zīmes, ka gals tuvojas, bet tās vēl neliecina, ka gals ir klāt. Tas pats vēlreiz tiek uzsvērts 8. pantā: “Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.”

Kādēļ par briesmām tik vienkārši pateikts—”tam tā jānotiek”? Atbildi atrodam piektajā Mozus grāmatā. Tur ir runāts par derību ar Dievu. Ja cilvēks no savas puses pildīs derības nosacījumus, viņš baudīs svētības, ja nē, tad kā sekas būs Dieva apsardzības zaudēšana un lāsts. Tā kā cilvēce nav paklausījusi Dieva aicinājumam, tad dabīgas sekas ir lāsts—tas izpaužas dažādās nelaimēs: karos, badā, slimībās un zemestrīcēs. Tam tā jānotiek…

Kari, bads, zemestrīces mums atgādina par zemes slimīgumu un tie ir zīmes, ka uzticamais derību turošais Dievs nav noslēdzis savu pestīšanas plānu. Katra no šīm zīmēm ir apsolījums, ka Kristus nāks vēlreiz un ka Viņš pabeigs savu glābšanas darbu. Viņš izglābs savus ļaudis no viņu grēkiem (1:21). To pašu var teikt arī ar pārējām zīmēm (Mt. 24)—vajāšanām, viltus praviešiem, nodevējiem, mīlestības atdzišanu (9-13). Katra krītošā zvaigzne, katra komēta, katra nodevība, ir zīme, ka Kristus nāks drīz, jo Viņa darbs vēl nav nobeigts.

Rūpīgi pētot tekstu, redzam, ka vismaz trīs zīmes Mt. 24. nodaļā ir tuvāk saistītas ar Kristus otro nākšanu:

1. Pirmā atrodama 14. p. Tā paziņo ka tad, “kad šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Toreiz tas skanēja kā neizpildāms uzdevums Galilejiešu ausīs. Bet kristīgā draudze izauga strauji un izpletās pa visu Romas impēriju un pat tālu aiz tās. Tagad kristietība ir visizplatītākā reliģija pasaulē. Tomēr misijas darbs vēl nav izpildīts. Tikai tad, kad būs izpildīts šis uzdevums, tikai tad nāks Jēzus Kristus.
2. Otrā nopietnā zīme ir atrodama 27. pantā. “Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” Šī zīme neziņo, ka gals ir tuvu, faktiski gals jau ir klāt. Te jau ir visa piepildījums, vairāk nekas nav jāgaida. Būtībā tā nav kā zīme, bet jau piepildījums.
3. Vienīgā zīme, kas Mt. 24 tiek saukta par zīmi, ir 30.-31. p. Tā ir Cilvēka Dēla zīme. Bet tā atkal nav zīme, kura liecina par Kristus atnākšanas tuvumu, bet tā jau ir pati atnākšana! Jo te Jēzus ir aprakstīts kā tāds, kurš nāk uz mākoņiem. “Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.” Tad notiks svēto augšāmcelšanās, un visu svēto pacelšana debesīs (1.Tes. 4:16, 17; 1.Kor. 15:51-54).

Tātad tās, kas tiek nosauktas par īstām zīmēm, būtībā ir pati Jēzus otrā atnākšana. Bet pārējās ir, lai atgādinātu mums, ka mums ir jābūt modriem, ka mums ir jāgaida, ka atnākšana ir tuvu, un ka mums ir jāstrādā.

Otrā atnākšana

“Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.”

Ir bijuši daudzi mēģinājumi noteikt pasaules gala laiku. Tā tas bija 1000. gadā, tā tas bija arī 2000. gadā. Tātad, ja kāds šodien ir izskaitļojis, kad nāks Jēzus—vai tajā vai citā gadā, vai arī pie kura pāvesta, vai kāda cita notikuma, tad viņš zina vairāk par eņģeļiem un pat par Dieva Dēlu.
Un tomēr Jēzus atnākšana neatliekami tuvojas, tā tuvojas katra personīgā dzīvē. Viena lieta, ka neviens no mums nevar pateikt cik ilgi mēs dzīvosim. Mūsu dzīve var pēkšņi aprauties. Varbūt Kristus atnākšana ir nākamā elpas vilciena attālumā.

Bet vairāk par datumu ir svarīgi padomāt, kā mēs gaidām šo notikumu. Mateja 24. nodaļas noslēgumā ir atgādinājums par Noasa dienām.

“37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, 39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”

Toreiz dzīve ritēja kā parasti. Tikai cilvēki nenāca pie saprašanas. Un rezultāts bija dramatisks: Plūdi aizrāva visus cilvēkus. Un Kungs piebilst: tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Dzīve ritēs kā parasti. Un pēkšņi negaidīti parādīsies Cilvēka Dēla zīme.

Ja pirmsplūdu cilvēki nenāca pie saprašanas, tad Jēzus mūs šodien aicina nākt pie saprašanas: “43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. 44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.”

Šī līdzība par negaidīto zagli nopietni brīdina, ka Viņš var atnākt negaidīti. Bet ko nozīmē būt modrīgiem, ko nozīmē būt gataviem? Un lūk, šeit Jēzus sniedz 4 līdzības kā atbildi uz šiem galveniem jautājumiem.

Pirmā līdzība: stāsts par gudro, uzticīgo kalpu un par ļauno kalpu

45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? 46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. 47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt,—49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, 50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, 51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

Ko darīja uzticīgais gudrais kalps? Viņš izjuta atbildību, viņš baroja savu saimi. Tātad kristiešiem ir noteikti pienākumi un ētiska atbildība gaidot un esot nomodā. Ja arī viņi nezina Kunga nākšanas laiku un nezina kavēšanās iemeslus, tomēr viņi rūpējas par cilvēkiem, kas ir ap viņiem. Viņi izjūt atbildību Kunga priekšā. Viņi garīgi baro dvēseli, lai tā varētu izturēt gaidīšanu.

Bet ir arī vēl kādi, kurus Kungs nosauc par ļaunajiem kalpiem. Kas tad ir raksturīgs šo cilvēku uzvedībā? Viņi ir izrēķinājuši, ka Kungs vēl nenāks tik drīzi! Viņi ir noteikuši Kunga atnākšanas laiku, vismaz aptuveni—viss liecina, ka atnākšana noteikti nebūs tagad! Tāpēc viņi atliek sagatavošanos uz vēlāku laiku un atļaujas rīkoties pēc saviem ieskatiem—viņi sit savus darba biedrus, viņi uztur terora atmosfēru, viņi aprunā, notiesā, nebaro gaidītājus, nedomā par mīlestību attiecībās un arī nerūpējās par savstarpējām attiecībām. Varbūt šajā laikā piekopj pat izlaidīgu dzīves veidu. “Tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”

Tātad būt modram, būt saprātīgam saskaņā ar Mt. 24 nozīmē savstarpējo attiecību sakārtošanu—rūpēties par savstarpējo mīlestību. Jēzus par to atkārtoti atgādināja saviem mācekļiem (Jņ. 13: 34): “Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” tā arī Jņ. 15:17 “Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.” “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21,23)

Mīlēt nozīmē piedot, vienot, rūpēties un izjust atbildību, tātad pabarot savu saimi ar evaņģēliju praktiskā veidā. Un šīs mīlestības dēļ būt gataviem uzupurēties. Un lūk, tas ir viens no galveniem rādītājiem, kas runā par mūsu modrību un gatavību Jēzus otrai nākšanai.

[P.S. Šī svētruna ir tapusi sadarbībā ar māc. Valdi Zilgalvi. Turpinājums sekos.]