Ar vislabākajiem nodomiem…

Reiz ikkatram cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kas tas palūkojas atpakaļ un pārdomā savas dzīves gājumu. Daudzi kristieši pārdomā, kas dzīvē ir sasniegts kopā ar Dievu, ko Dievs ir darījis mūsu dzīvē. Bet ne tikai to. Mēs domājam arī par to, ko mēs esam snieguši Dievam un apkārtējiem cilvēkiem. Un mēs arī plānojam, ko dzīvē vēlamies sasniegt, ja Dievs to ļaus. Par līdzīgu situāciju lasām Bībelē, 1.Laiku grāmatā 22:11–16.

Dāvids vēlējās celt Dievam templi. Zelta, sudraba un vara bija sakrāts tik daudz, ka grūti to bija pat izmērīt. Zelta bija ap 3.750 tonnām un sudraba ap 40.000 tonnām. Šis zelts apjoma ziņā aizņem 177m³ jeb trīsistabu dzīvokļa tilpumu! Mūsdienās šī zelta vērtība ir aptuveni 45 miljardi USD. (Salīdzinājumam—šodien ASV Centrālajai Bankai ir ap 9.000 T zelta.)

Šajā kontekstā varētu domāt, ka ar tādu bagātību cilvēks var atpūsties un dzīvot mierā. Un tomēr Dāvids audzināja savu dēlu Salamanu, mudinot viņu tiekties pēc gudrības un ievērot Dieva likumus: “Ak, kaut Tas Kungs tev piešķirtu gudrību un izpratni, lai tu, kad Viņš tevi iecels pār Israēlu, turētu Tā Kunga, sava Dieva, bauslību!” Vēlāk mēs redzam, ka Salamans tik tiešām lūdza Dievam gudrību.

Lasot Dieva tempļa celtniecības aprakstu, nevar neievērot dažas detaļas, kas krasi disonē ar Dāvida cēlo mērķi. Dāvids Dieva tempļa celtniecībai paredzēja izmantot vergu darbu. 1.Laiku 22:2 “Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.”

To pašu vēlāk īstenoja viņa dēls Salamans: 2.Laiku 2:16-17 “Un Salamans saskaitīja visus svešiniekus, kas atradās Israēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kuru bija veicis viņa tēvs Dāvids, un viņu bija simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti. Un no šiem viņš ņēma septiņdesmit tūkstošus kravu nešanai, astoņdesmit tūkstošus akmeņu kalšanai Jūdas kalnājos, bet trīs tūkstošus seši simti par uzraugiem, lai tie skubinātu ļaudis strādāt.” Salamans ar vergu palīdzību būvēja Templi par godu Dievam, kas ienīst verdzību…*1*

Tā nebija vienīgā problēma. 5.Mozus 17:16–17 Dievs sniedz norādījumus, par ķēniņa varas ierobežojumiem: “Viņam nebūs vairot zirgu skaitu, nedz vest tautu atpakaļ uz Ēģipti, lai vairotu zirgu skaitu; jo Tas Kungs jums ir sacījis: neatgriezieties vairs pa šo ceļu. Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no Tā Kunga; lai viņš arī pārāk daudz nekrāj sev sudraba un zelta.”

1.Ķēniņu 10. nodaļā lasām, kā Salamans pārkāpa visus Dieva noteiktos ierobežojumus. Viņam bija 1.400 kaujas ratu, 12.000 jātnieku. No tā varam parēķināt zirgu skaitu. 21. pantā lasām: “Visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona ciedru nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija nedz sudraba, nedz vara, jo Salamana laikā to ne par ko neturēja.”*2* Bet mazliet iepriekš, 14. pantā, lasām: “Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta”. Tas ir ap 25T zelta gadā! Ja mēs uzskatām, ka Bībele izskaidro pati sevi, vai visa šī Salamana rīcība, milzīgie tirdzniecības apjomi un bagātības nesniedz kādu pavedienu zvēra skaitļa skaidrojumam un Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas izpratnei?

Kādas ir sekas šādai rīcībai? Par to lasām 137. Psalmā:
“Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu. Savas cītaras mēs tur pakārām vītolos, jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību…”

Izraēlieši izbaudīja trimdā Bābelē to pašu, ko pieprasīja no svešiniekiem savā zemē. Pēc tam Bībelē lasām, ka Dievs ir dzirdējis viņu brēkšanu (2.Mozus 3:7) un atbrīvo tautu no apspiedējiem un aicina uzturēt taisnību.

Cik bieži mēs nerīkojamies līdzīgi? Ar vislabākajiem nodomiem mēs cenšamies pagodināt Dievu, bet metodes, ar kādām to darām, dažkārt ir pilnīgi pretējas Dieva raksturam un Viņa valstības principiem. Kā tas izskatās no otra cilvēka skatu punkta? Lūk, kāda poēma, kas aino situāciju:

Vai esi zaudējis redzi?
Reiz kāds cilvēks vēlējās, lai Dievs uzrunā viņu.
Aizdedzini ērkšķu krūmu kā Tu darīji Mozum, Dievs.
Un es sekošu.
Sagrauj mūrus kā Tu darīji Jozuam, Dievs.
Un es cīnīšos.
Nomierini viļņus kā Tu to darīji Galilejā, Dievs.
Un es klausīšos.
Un tā cilvēks sēdēja pie krūma tuvu pie mūra, kas bija netālu no jūras
un gaidīja Dievu atbildam.

Un Dievs dzirdēja cilvēku, Dievs atbildēja.
Viņš sūtīja uguni—ne krūmam, bet draudzei.
Viņš sagrāva mūri—ne ķieģeļu, bet grēka mūri.
Viņš apklusināja vētru—ne jūrā, bet dvēselē.

Un Dievs gaidīja cilvēku atbildam.
Un Viņš gaidīja…
Un Viņš gaidīja…
Un gaidīja.

Bet tā kā cilvēks raudzījās uz krūmiem,
ne sirdīm; ķieģeļiem, nevis dzīvēm; jūru, nevis dvēselēm,
viņš nosprieda, ka Dievs nav darījis neko.
Visbeidzot viņš pagriezās pret Dievu un jautāja: Vai esi zaudējis spēku?
Un Dievs paskatījās uz viņu un teica: Vai esi zaudējis redzi?

/Max Lucado/

Dāvids sagatavoja pamatu Dieva Tempļa celtniecībai uz Ornana klona. 1. Laiku 21. nodaļā aprakstīts Dāvida grēks—tautas skaitīšana. Dāvids uz mirkli paļāvās uz saviem spēkiem—uz karavīru skaitu, nevis uz Dievu. Dievs sūtīja Kunga eņģeli ar atvēztu zobenu, lai sodītu israēliešus, bet kad Dāvids visu vainu uzņēmās uz sevis un nožēloja savu grēku, Dievs piedeva un lika uzcelt altāri. Dāvids nopirka no Ornana klonu priekš altāra vietas un vēlāk izvēlējās to kā Tempļa celtniecības vietu. Templi vēlāk uzcēla Salamans, Batsebas dēls, ar kuru Dāvids pārkāpa laulību. Uz šīm divu cilvēku dzīves drupām Dievs uzcēla savu Templi, kur citi var saņemt grēku piedošanu un jaunu dzīves sākumu. Tempļa iesvētīšanas lūgsnā (2. Laiku 6) Salamans 12 reizes lūdz Dievu debesīs uzklausīt grēcinieku lūgšanas Dieva Templī.*3*

“Tas Kungs parādījās Salamanam naktī sapnī un viņam sacīja: “Es esmu uzklausījis tavu lūgšanu, un šo vietu esmu Sev izraudzījis par upura namu. (..) Tad nu tagad Manas acis būs atvērtas un Manām ausīm labpatiks dzirdēt šinī vietā izteiktās lūgšanas, jo Es esmu izraudzījis šo namu un esmu to darījis svētu, lai tur mūžīgi mājotu Mans Vārds un Manas acis un Mana sirds būtu tur vienumēr.” (2. Laiku 7:12, 15, 16)

“Lai tur mūžīgi mājotu Mans Vārds un Manas acis un Mana sirds būtu tur vienumēr.” Dievs izvēlas mājot tur, kur var sniegt piedošanu. Viņa Vārds, acis un sirds ir žēlastības namā. Raugoties retrospektīvā, abi visu laiku vislielākie Israēla ķēniņi pieļāva kļūdas, lielas kļūdas, bet tās notika ar vislabākajiem nodomiem sirdī—pagodināt Dievu. Un Dievs piedeva Dāvidam viņa grēkus, Viņš piedeva Salamanam viņa grēkus, un apsolīja uzklausīt ikvienu, kas nāks pie Viņa pazemībā un patiesā nožēlā. Arī mēs dažkārt ar vislabākajiem nodomiem sirdī izdarām kaut ko tādu, kas nebūt nepagodina Dievu. Varbūt, ka mēs to pat nepamānām, neapzināmies. Varbūt Dievs savā žēlastībā un mīlestībā mums uzrāda mūsu kļūdas. Un Viņš piedod. Un aicina mūs arī piedod citiem cilvēkiem, kas tāpat ar vislabākajiem nodomiem nodara pāri mums un mūsu mīļajiem. Mēs visi esam grēcinieki, kam vajadzīga Dieva žēlastība, un kas to saņēmuši no Dieva, var sniegt to tālāk citiem. Āmen.

Piezīmes:
*1* (Skat. 2.Laiku 8:7-9 un 1.Ķēn. 9:20-22)
*2* Tas pats lasāms arī 2.Laiku 9:20.
*3* (12 reizes Salamans lūdz Dievu uzklausīt lūgšanas 2. Laiku 6. nodaļā un 9 reizes 1. Ķēniņu 8. nodaļā. Šeit var saskatīt interesantu skaitļu spēli, kas atklāj piedošanas kvalitāti: 3×4 reizes un 3×3 reizes, kopā 21 reizi jeb 3×7. Skaitlis 3 Bībelē parasti ir Dieva skaitlis, bet 7 — pilnības skaitlis. Tātad runa ir par absolūtu grēku piedošanu no Dieva puses.)