Šodien bija mazliet neparasts dievkalpojums. Mūsu draudzes mācītājs Aldis Zēmele bija uzaicinājis ciemos māc. Gunti Bukalderu, kas nesen bija Limbažu draudzes gans. Šī bija patīkama atkalsatikšanās. Līdz ar to mūsu šīs dienas dievkalpojumā bija divi mācītāji.

“Kāpēc cilvēki iet uz baznīcu? Ko viņi tur cer satikt vai atrast?” Šie bija jautājumi, ko sava sprediķa ievadā aicināja pārdomāt māc. Guntis Bukalders. Kā ilustrāciju šiem jautājumiem mācītājs izvēlējās 122. psalmu, kas ir svētceļnieku dziesma. Interesanti, ka šīs dziesmas pašā centrā ir nevis Dieva nams, bet Dāvida tiesas sēdekļi. Tolaik, kad Dāvids sarakstīja šo psalmu, Dieva nama apmeklējums saistījās ne tikai ar dievkalpošanu, bet arī ar taisnīguma atjaunošanu pilsētas tiesā. “Tikai tad, kad atjaunota taisnība, taisnīgums, ir iespējams ilgstošs miers, kurā cilvēki var atvērties viens otram un sākt rūpēties ne tikai par savu, bet arī par otra labumu, par visas draudze un valsts labumu,” teica mācītājs, norādot, ka tas ir tikpat nozīmīgs jautājums arī šodien, kad svinam Latvijas valsts 98. gadskārtu.

Savukārt, lasot Jesajas grāmatas 2. nodaļas ievadpantus, kur atklāsmes centrā arī ir Dieva nams, mācītājs norādīja, ka pravieša Jesaja uzmanību piesaista kas cits — viņš ar apbrīnu raugās kā uz Kunga nama kalnu steidzas visas pasaules tautas. “Kas ir šie ļaudis, kāpēc viņi nāk? Ko viņi vēlas atrast? Kas motivē tautas nākt uz Jēkaba namu, uz Kunga kalnu?” jautāja mācītājs. Viņš pravieša redzējumā atrod četrus iemeslus:

• Lai Dievs māca savus ceļus;
• Lai tautas var staigāt Dieva takās;
• Lai Dievs tiesātu tautas, lai spriestu taisnu tiesu;
• Lai iestātos miers, kad zobenus var pārkalt arklos.

Jesajas vīzija iesākas ar skaistu nākotnes aprakstu, ar to, kas gaidāms nākotnē, bet noslēdzas tagadnes formā ar sirsnīgu aicinājumu: “Jēkaba nams! Nāc, iesim Kunga gaismā!” Lai kā pravietis ilgotos redzēt visas tautas nākam uz Kunga namu, viss iesākas ar Dieva draudzes izvēli — vispirms draudzei pašai ir jāsāk staigāt Kunga gaismā. “Vai mēs paši mācāmies Dieva ceļus? Vai ļaujam Dievam piepildīt mūsu dzīvi tādā mērā, lai pasaule saskatītu draudzē labāku alternatīvu dzīvei? Vai spējam piedāvāt  pārāku ceļu?” aicinot uz lielāku nodošanos dievbijīgai dzīvei, jautāja mācītājs.

Interesanti, ka Dieva nama apmeklējums tik cieši saistās ar taisnības atjaunošanu mūsu savstarpējās attiecībās! Bībele atklāj, ka ļaudis nāk pie Dieva, lūdzot Viņam grēku piedošanu un svētības. 122. psalmā un Jesajas grāmatas 1. un 2. nodaļā lasām, ka tad, kad Dievs ienāk mūsu vidū, kardināli mainās mūsu savstarpējās attiecības. Mēs sākam domāt par citu cilvēku, visas draudzes un tautas labumu.

Sprediķa noslēgumā mācītājs jautāja: “Ja būtu iespēja aplūkot mūsu garīgās izaugsmes portretus fotogrāfijās, kādi tie izskatītos? Vai mēs saskatītu izaugsmi mīlestībā, žēlastībā, žēlsirdībā, piedošanā? Vai arī mums pretī raudzītos smaidīgs mazulis bērnu ratiņos? Vai spējam piedāvāt cilvēkiem ārpus draudzes to,  pēc kā viņi ilgojas, kas viņiem dzīvē noderētu? Vienkāršāk sakot — vai pievienojoties draudzei, šo cilvēku dzīves kvalitāte uzlabosies?” jautāja mācītājs. Un tad aicināja draudzi sekot Kristus piemēram: “Jēkaba nams! Nāc, iesim Kunga gaismā!”

Pēc dievkalpojuma bija sadraudzības brīži pie tējas tases un garšīgām kūkām. Māc. Guntis Bukalders pastāstīja par Trans-Eiropas divīzijas gada nogales sanāksmē Montenegro redzēto un dzirdēto, kur viņš bija pagājušajā nedēļā.