Kad mēs ejam kādu draugu apsveikt dzimšanas dienā, mēs parasti ņemam līdzi dāvanu — vai nu konfekšu kārbu, vai ziedus, vai kaut ko pašu rokām darinātu vai veikalā pirktu. Nesen lasīju, ka vidēji ikviena amerikāņu ģimene Ziemassvētku dāvanās iztērē aptuveni $750 jeb Ls 400! Īrijā ģimene Ziemassvētku dāvanās iztērē €943 (Ls 662), Grieķijā €319 (Ls 224), bet Holandē €260 (Ls 182). Latvijā 2008. gadā ģimenes dāvanās iztērēja 77 latus, bet šogad puse no aptaujātajām ģimenēm dāvanās iztērēs līdz 50 latiem.
Šogad vairākkārt esmu dzirdējis pa radio cilvēkus sakām, ka vislielākā dāvana nav dārgs pirkums, bet laiks, ko veltam otram cilvēkam. Iespējams, ka ekonomiskās grūtības ir likušas mums vēlreiz izvērtēt, kas ir svarīgākais dzīvē. Vai esat kādreiz dzirdējuši cilvēku uz miršanas gultas sūkstāmies, ka viņš pārāk daudz laika veltījis ģimenei un pārāk maz biznesam? Nē, parasti ir otrādāk — mūža beigās cilvēki nožēlo, ka pārāk maz laika ir veltījuši saviem tuvākajiem cilvēkiem. Kā šogad izskatīsies Ziemassvētki mūsu mājās? Vai apdāvināsim cits citu ar dāvanām un viss? Vai arī veltīsim kādu laiku cits citam? Tas attiecībā uz mūsu savstarpējo dāvanu apmaiņu.
Bet Ziemassvētki ir laiks, kad mēs pieminam Jēzus Kristus piedzimšanu, Dieva iemiesošanos un ienākšanu šai pasaulē, lai atklātu mums redzamā veidā, kāds ir Dievs. Lai atklātu mums Dieva mīlestību, Dieva raksturu, lai salīdzinātu mūs ar Dievu, lai mirtu par mūsu grēkiem un lai augšāmceltos un dotu mums cerību, lai pārradītu mūs Dieva Dēla līdzībā un dāvātu mums mūžīgās dzīvības apsolījumu.
Mana dāvana…
Kā mēs svinam Jēzus Kristus dzimšanas dienu? Kas ir mana dāvana Jēzum Kristum? Vai nebūtu dīvaini, ja jūs ierastos uz kādu jubileju, kur viesi apdāvina viens otru, bet neviens nav neko atnesis jubilāram? Viesi priecājas par jubileju, mielojas pie svētku galda, dāvina viens otram dāvanas, bet neviens pat nepajautā, kur ir jubilārs, kā viņš jūtas, un ko mēs dāvināsim viņam? Tā būtu ļoti dīvaina jubileja. Bet to ir tik viegli īstenot savā dzīvē! Visā svētku un notikumu burzmā mēs aizmirstam, kāpēc un dēļ kā šie svētki vispār ir.
Ar kādu dāvanu mēs nāksim pie Jēzus Kristus? Vai pirksim kaut ko dārgu? Ko mēs varam atļauties? Un vai Viņam tas ir vajadzīgs? Dievs saka: “Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts” (Hag. 2:8). Ja tas viss jau pieder Dievam, kas ir vislabākā dāvana Viņam? Vai tas nav laiks, ko pavadām kopā ar Viņu? Vai tā nav mūsu attieksme pret Viņa mācību, mūsu apņemšanās sekot Viņam? To darot, mēs varam padomāt par tiem, kam ir mazāk un par tiem, kas nespēj mums atmaksāt.
“Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.” (Mt. 6:2–4)
Jēzus mums sniedz vēl kādu padomu:
“Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: “Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.”” (Lk. 14:12–14)
Un tā — kas ir mana dāvana Jēzum Kristum? Vai tas ir laiks, ko es vēlos uzdāvināt Dievam? Ja tā, ar ko šī mana dāvana atšķirsies no visām citām dienām, kurās veltām laiku Dievam? Vai tās būs dažas minūtes vairāk? Vai ar citu uzmanības kvalitāti?
Ja tā ir kāda dāvana — vai esam padomājuši, kā to varam uzdāvināt kādam tā, kā to mācīja darīt Jēzus? (Jēzus mācīja: “Patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.” Mt. 25:40b) Tātad — vai cilvēks, kas saņems mūsu Ziemassvētku dāvanu, nav mūsu favorīts, draugs, mūsu radinieks vai bagāts kaimiņš? Jēzus iesaka izvēlēties “nabagus, kroplus, tizlus, aklus.” Izvēloties radus, mēs pasniegsim dāvanu un saņemsim pretī dāvanu. Sekojot Jēzus norādei, mēs pasniegsim dāvanu, neko nesaņemot pretī. Tomēr tieši šai rīcībai ir Jēzus apsolījums: “Un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.”
Un te varam piekrist tam galda viesiem, kas Jēzus vārdus dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!”
Lai Dievs svētī ikvienu no jums sekot Jēzus piemēram, lai šie Ziemassvētki atšķirtos no visiem pārējiem ar dāvanu, kuru jūs varat uzdāvināt Jēzum Kristum, sekojot Viņa norādēm! Āmen.
G. Bukalders
You must log in to post a comment.